5.augustā valdība apstiprināja noteikumus valsts galvojuma sniegšanai ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai, lai palīdzētu ar hipotekārajam kredītam sākotnēji nepieciešamo līdzmaksājumu – pirmo iemaksu. Šādu galvojumu paredz likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", un to varēs saņemt jau šogad. Taču tas nenozīmē, ka jebkura ģimene pie aizdevuma varēs tikt bez savas naudas. Galvojums ir ierobežotā apmērā, tāpēc katram ir jārēķinās ar bankas prasībām pirmajai iemaksai.
Teju puse jeb 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir hipotekārais kredīts, sagaida, ka tuvāko divu gadu laikā to ienākumi būs nemainīgi stabili. 48% ir noskaņoti optimistiski un plāno, ka ģimenes finansiālais stāvoklis nākotnē varētu uzlaboties.
Gadījumā, ja Saeima, lemjot par Maksātnespējas likuma grozījumiem galīgajā lasījumā, atbalstīs tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, hipotekārie kredīti vairs nebūs pieejami arī iedzīvotājiem ar stabiliem ienākumiem un labu kredītvēsturi.
Bankām turpmāk būs rūpīgāk jāskaidro saviem klientiem hipotekāro kredītu nosacījumi, atmaksas kārtība un citas detaļas, vēsta portāls lsm.lv.
Lai sniegtu būtisku palīdzību Īslandes iedzīvotājiem, tieši ģimenēm, kuras visvairāk cieta 2008. gada krīzes laikā, Īslandes valdība nolēma norakstīt hipotekāros parādus.
Mājokļu kredītu tirgus Baltijas valstīs pēc vairāku gadu krituma sāk uzrādīt stabilizācijas pazīmes.
Pērnā gada laikā tā dēvētie nebanku kreditētāji patērētājiem izsnieguši aizdevumus par kopējo summu teju 247 miljonu latu apmērā, kamēr banku pērn izsniegto kredītu apjoms sasniedzis nepilnus 184,4 miljonus latu, atsaucoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīcībā esošo informāciju, norāda Ekonomikas ministrija.
Dalībvalstīm vajadzētu novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, kurā arī uzsver, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos var palīdzēt Eiropai pārvarēt krīzi,informē, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.
Absolūtais vairākums (92%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šajā gadā neplāno ņemt hipotekāro kredītu, lai iegādātos nekustamo īpašumu vai veiktu mājokļa remontu (80% - noteikti nē; 12% - drīzāk nē).